Svarīgi grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Jadviga Neilande
Godinot bijušo Valsts prezidentu - atklāts piemineklis Kārlim
Ulmanim
Godadienas
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
Stājas spēkā
04.09.2010
Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā
Irēna Kalniņa
Otrdiena, 7. septembris
 
Izvērstā meklēšana
Uz sākumlapu
Par mums Kontakti Grāmatas Abonēšana Reklāma A+A
Iepriekšējais numurs  
A Ā B C Č D E Ē F G H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
  Rakstīt redakcijai  Lapas karte  Mājas lapa / pievienot favorītiem Twitter
Žurnālā
Nr.29 (624) Otrdiena, 2010. gada 20. jūlijs

 Skaidrojumi. Viedokļi

Lelde Krastiņa
Termiņš pieteikumu par publisko tiesību līgumiem iesniegšanai (14)

2008. gada 17. janvārī individuālais komersants “NJ” iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, apstrīdot publisko tiesību līguma izpildes pareizību. Pieteikumā komersants norādīja, ka pašvaldība J nav izpildījusi pasažieru pārvadājuma līguma saistību kompensēt pārvadātājam IK “NJ” zaudējumus. Administratīvā rajona tiesa, bet pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt pieteikumu, norādot, ka starp IK “NJ” un pašvaldību J noslēgtais līgums ir civiltiesisks darījums un strīdi saistībā ar minēto līgumu ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot IK “NJ” blakus sūdzību, konstatēja, ka līgums ir publisko tiesību līgums un lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā. >>>
 Skaidrojumi. Viedokļi

Zane Pumpure-Prāmniece
Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos (2)

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiek publicēti arī precizējumi. Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas, neskaidri grozījumu formulējumi, neievietoti datumi vai amatpersonu paraksti. >>>
   Skaidrojumi. Viedokļi

Rada Matjušina
Elektroniskais dokuments

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999. gada 13. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu. >>>
Vēl numurā
 Nedēļas jurists
Mārtiņš Mits (1)

 Notikums
Gatis Litvins
Jaunais ģenerālprokurors – Ēriks Kalnmeiers

 Skaidrojumi. Viedokļi
Ligita Pēlmane
Vecāku varas institūta transformācija vecāku aizgādības tiesībās

 Tiesību prakse
Par dienesta dzīvokļa tiesisko statusu un sekām, kādas šis statuss rada

 Informācija
Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 12.–18.jūlijs

Plāno paplašināt notāru funkcijas

Jauns tiesu prakses apkopojums

Spiegu apmaiņa starp lielvarām

Mafijas apkarošanas operācija Itālijā

Nākamajos numuros
Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā
Lauris Matisāns
Krimināltiesību normu interpretācija
Māris Leja
Likuma robu konstatēšana
Jeļena Streļņikova
Tiešā demokrātija Eiropā
Inese Nikuļceva
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta aktuālie nolēmumi


Redakcijas sleja
Jānis Pleps
Valsts pret tiesnesi (8)
Šajā gadā par tiesu neatkarību ir runāts gana daudz. Dažkārt tā vien liekas, ka tā ir lielākā konstitucionālo tiesību problēma Latvijā.
Nedēļas jurists
JV fotogalerija
Opinio iuris
"Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme."
"Ja šķīrējtiesu rīcībā nebūtu līdzekļu netaisnības novēršanai, strīdus puses tām neuzticētos vai ņemtu taisnīguma risināšanu savās rokās ar visām no tā izrietošajām sekām."
"Obligāti ir jākonstatē vainīgā nolūks apkaunot, apmelot cietušo, kā arī rīcības motivācija, jo pretējā gadījumā varēs runāt par civiltiesisku deliktu vai arī citu noziedzīgu nodarījumu, nevis kriminālsodāmu neslavas celšanu."
Kļūsti par JV autoru
Ierosini tēmu
 
Par mums / Kontakti / Grāmatas / Abonēšana / Reklāma

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv / Saistību atruna