|
|
| Žurnālā |
|
Nr.5 (600) Otrdiena, 2010. gada 2. februāris
 Numura tēma
Gatis Litvins
Saeimas loma starptautisko aizdevumu
noslēgšanā
Viens no visvairāk apspriestajiem Satversmes tiesas nolēmumiem nenoliedzami ir 2009. gada
21.
decembra spriedums lietā Nr. 2009-43-01 “Par likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu
izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas
Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un 3. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas
Republikas
Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam” jeb, folklorizējot, – “Pensiju lieta”. Viens no tajā
analizētajiem jautājumiem ir “būtiskuma teorija”. Satversmes tiesa konstatēja, ka konceptuālā
izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu
un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību,
bija jāizlemj pašam likumdevējam. Kaut arī Saeima ir pieņēmusi ekonomikas stabilizācijas
programmu, lēmusi par grozījumiem 2009. gada valsts budžetā un pieņēmusi 2010. gada valsts
budžetu, tomēr šie lēmumi nevar aizstāt Satversmē noteiktās tiesības un vienlaikus arī
pienākumu
izlemt visus būtiskos jautājumus, kas attiecas uz minētajiem aizdevumiem, tostarp jautājumus
par
iespējamo pilnvarojumu Ministru kabinetam. >>>
|
Numura tēma
Māris Lejnieks
Latvijas Republikas starptautisko aizņēmumu tiesiskie aspekti (1)
2009. gada 1. jūlijā 25 Saeimas deputāti vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu, kurā apstrīdēja
2009. gada 29. janvāra Latvijas Republikas, kuru pārstāvēja Latvijas Banka, un Eiropas Komisijas
noslēgto aizdevuma līgumu par 3 100 000 000 eiro aizņemšanos atbilstību Satversmei. >>>
|
|
Numura tēma
Mārtiņš Paparinskis
Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma
teorijas" analīze (6)
Lai izvērtētu Satversmes tiesas viedokļa par aizņēmumiem nepieciešamību un pamatotību, ir
jāskatās Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 (turpmāk
tekstā – Spriedums) 30.1. punkta vieta tiesas argumentācijā. >>>
|
| Nākamajos numuros |
|
|
Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā
Lauris Matisāns | |
Krimināltiesību normu interpretācija Māris Leja | |
Likuma robu konstatēšana
Jeļena Streļņikova | |
Tiešā demokrātija Eiropā Inese Nikuļceva | |
Augstākās tiesas Senāta
Civillietu departamenta,
Krimināllietu departamenta
un Administratīvo lietu departamenta
aktuālie nolēmumi
|
|
|
|
|
Iepriekšējais numurs
Atpakaļ
Uz augšu