Piektdiena, 10. septembris
 
Izvērstā meklēšana
Uz sākumlapu
Par mums Kontakti Grāmatas Abonēšana Reklāma A+A
Iepriekšējais numurs  
A Ā B C Č D E Ē F G H I J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z Ž
  Rakstīt redakcijai  Lapas karte  Mājas lapa / pievienot favorītiem Twitter
Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās
            



Saņemti komentāri: (2)
Skatīt:
augošā secībā      dilstošā secībā


Francis Ksavers > Autorei 10.03.2010 00:41
[0]

Divi jautājumi autorei.
(1) Kapēc Jūs savā rakstā nemaz neminat un neanalizējat EKT 2009.g. 23. decembŗa spriedumu lietā Detiček (C-403/09 PPU) un 2008.g. 11. jūlija spriedumu lietā Rinau (C-195/08 PPU)?
(2) Tas ir ļoti labi, ka Jūs savā rakstā sniedzat ECT judikatūras sintēzi un daļēju analīzi, un Jūsu apraksts šajā ziņā ir principā pareizs. Taču ir ļoti žēl, ka Jūs neko nepateicāt par diviem neseniem, ļoti svarīgiem un daudz komentētiem ECT spriedumiem šajā jautājumā, un proti, Maumousseau un Washington pret Franciju (6.12.2007) un Neulinger un Shuruk pret Šveici (8.1.2009, lieta ir nosūtīta uz Lielo palātu un pašlaik vēl atrodas izskatīšanā). Būtu ārkārtīgi interesanti uzklausīt nevis pārstāstu, bet Jūsu personiskās domas par šiem diviem spriedumiem, it sevišķi tik daudz pelto Maumousseau un Washington. Un otrs jautājums: vai un kā, Jūsuprāt, šī manis minētā judikatūra saskan ar EKT spriedumu Detičekas lietā?
Jau iepriekš pateicos.

autore > 13.03.2010 13:49
[0]

Liels paldies par Jūsu jautājumiem! Gribēju atzīmēt, ka savā rakstā pievērsos tikai un vienīgi jautājumam par nolēmumu izpildi bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās, apskatot valstu nacionālo regulējumu un ECT praksi, kur tieši tiek analizēti nolēmumu izpildes problēmjautājumi Hāgas konvencijas piemērošanā un netiek analizēti citi būtiski Hāgas konvencijas piemērošanas jautājumi. Jūsu pieminētajos ECT spriedumos, manuptāt, ir cits pētījuma objekts, proti, Hāgas konvencijas 13(1)(b) panta piemērošana par bērnu neatgriešanas pamatiem, kas ir ārkārtīgi būtisks un sensitīvs jautājums. Tam būtu jāvelta uzmanība un atsevišķa analīze, ko es plānoju nākontē arī darīt un tad attiecīgi mēs varēsim atgriezties pie diskusijas šajā jautājumā. Kas attiecas uz EKT praksi, tad savā iepriekšējā rakstā biju analizējusi Rinau lietu, kur arī norādīju uz ES regulējuma trūkumiem, savukārt, tajā laikā vēl nebija pieņemts spriedums Detiček lietā, ko arī ir vērts atsevišķi apskatīt. Mani priecē, ka jautājumi par bērnu pārrobežu nolaupīšanu neatstāj vienaldzīgus un šiem jautājumiem tiek sekots un analizēts.



Lasīt komentārus 2

Komentēt
Vārds:    Adresāts: 
Apstiprinājuma kods:  
Atjaunot apstiprinājuma kodu

Komentāri satur tā autoru viedokli. Ievietojot komentāru, autors atzīst, ka piekrīt portāla juristavards.lv lietošanas un komentēšanas noteikumiem un neizvirza pret portālu juristavards.lv nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu un/vai dzēšanu.



Redakcijas sleja
Jānis Pleps
Pagaidu padome vai reformu padome
Grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz Tieslietu padomes izveidošanu, šobrīd tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā jau otrajā lasījumā.
Nedēļas jurists
JV fotogalerija
Opinio iuris
"Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme."
"Ja šķīrējtiesu rīcībā nebūtu līdzekļu netaisnības novēršanai, strīdus puses tām neuzticētos vai ņemtu taisnīguma risināšanu savās rokās ar visām no tā izrietošajām sekām."
"Obligāti ir jākonstatē vainīgā nolūks apkaunot, apmelot cietušo, kā arī rīcības motivācija, jo pretējā gadījumā varēs runāt par civiltiesisku deliktu vai arī citu noziedzīgu nodarījumu, nevis kriminālsodāmu neslavas celšanu."
Kļūsti par JV autoru
Ierosini tēmu
                           
 
Par mums / Kontakti / Grāmatas / Abonēšana / Reklāma

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv / Saistību atruna