Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī atkarībā no prasījuma veida vai apmēra paveras iespējas ievērojami atslogot tiesas un atbrīvot tiesu resursus nozīmīgāku lietu izšķiršanai.

Pētījumā kā pozitīvs piemērs minēts salīdzinoši nesen ieviestais modelis administratīvo tiesu darbā, kur pieteikumi par Konkurences padomes lēmumu atcelšanu tiek skatīti tikai divās instancēs (apgabaltiesa kā pirmā instance un Senāts kā kasācijas instance). Viens no šāda risinājuma iemesliem ir bijis tas, ka Konkurences padomes lēmumi tiek atzīti par profesionāli pietiekami kvalitatīviem.

Ņemot vērā šo veiksmīgo risinājumu, pētījums aktualizējis jau diezgan senu diskusiju par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu. Pētījuma autori uzsver, ka atteikšanos no apelācijas instances varētu izmantot arī attiecībā uz Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzēšanu, jo vairāk tāpēc, ka šeit turklāt pastāv arī iekšējās pārsūdzēšanas iespēja, kā rezultātā sūdzība faktiski tiek skatīta četrās instancēs (vienreiz pašā Uzņēmumu reģistrā un trīs reizes – tiesā).

Šajos "reformācijas laikos" ideja par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzības piekritības maiņu kļuvusi vēl aktuālāka.

Uzņēmumu reģistra administrācijas sanāksmē šā gada 22. martā tika izvērtēts iepriekš minētais priekšlikums, un šobrīd ir pieņemts lēmums atbalstīt ierosināt grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Jāveic grozījumi līdzīgi kā Konkurences likuma 8. panta otrajā daļā, kur noteikts: "Konkurences padomes lēmumus, izņemot lēmumus par lietas ierosināšanu un lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, procesa dalībnieks var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šo lēmumu spēkā stāšanās dienas. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību."

Tiek prognozēts, ka iecerētās izmaiņas varētu sniegt vairākus pozitīvus ieguvumus. Lai gan pētījums un Uzņēmumu reģistra lēmums ir par piekritības maiņu, tomēr ne mazāk svarīgs jautājums ir par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pakļautības maiņu no administratīvās uz vispārējo tiesvedību. Visus ar konkrēto strīdu risināmos jautājumus izskatītu tiesa vienas lietvedības ietvaros. Šobrīd ar vienu tiesisko strīdu saistīti jautājumi tiek skatīti abās jurisdikcijās – par faktiskajiem apstākļiem vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet par Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu kā administratīvo aktu – administratīvajā tiesā. Tādēļ bieži vien administratīvā tiesvedība lietā ir jāaptur, kamēr nav izspriesta ar šo lietu saistīta civillieta par faktisko apstākļu vērtējumu, jo administratīvā procesa kārtībā faktiskie apstākļi netiek vērtēti. Strīds par faktiskajiem apstākļiem ir risināms civilprocesuālā kārtībā. Prasība, piemēram, par prettiesisku pilnsapulču, lēmumu un darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir civiltiesisks strīds, un šī civiltiesiskā strīda izšķiršana nav atkarīga no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kas radušās ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu. Tā kā likumdevējs ir paredzējis īpašu kārtību strīdu par faktiskajiem apstākļiem izlemšanai vispārējās kompetences tiesās, Uzņēmumu reģistrs ir atbrīvots no pienākuma pārbaudīt tos. Par pamatu secinājumam, ka administratīvs akts panākts ar prettiesiskām darbībām (nepatiesu ziņu sniegšana, viltojumu u. tml.), var kalpot tiesas spriedums, kas konstatē attiecīgu faktu. Tomēr jānorāda, ka tieši lielākajā daļā kā apstrīdēšanas pamatu norāda nevis valsts notāra rīcību, bet gan tieši pārkāpumus komersantu lēmuma pieņemšanā, ko nevar secināt no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem. Šādos gadījumos ir jāapstrīd nevis valsts notāra lēmums, bet gan tieši attiecīgā komersanta pārvaldes institūcijas lēmums.¹

Gatis Litvins